Spay and Neuter Awareness Month irikgadējais pasākums, kas tiek atzīmēts katru februāri visā pasaulē, lai veicinātu dzīvnieku sterilizāciju un sterilizāciju Tas tiek rīkots februārī, apliecinot Pasaules Spay diena, kas iekrīt februāra pēdējā otrdienā. Šī svarīgā izpratnes veidošanas kampaņa mudina mājdzīvnieku īpašniekus būt atbildīgiem par saviem mīļajiem mājdzīvniekiem un koncentrēties uz dzīvnieku pārapdzīvotības kontroli. Uzzināsim vairāk par Spay un Neuter Awareness mēnesi.
Spay un Neuter Apziņas mēneša vēsture
Ideju svinēt īpašu mēnesi, lai izplatītu izpratni par sterilizāciju un sterilizāciju, 2000. gadu sākumā pirmo reizi apsprieda vairākas veterināru asociācijas visā pasaulē. To vadīja slavenā aktiera Dorisas Dejas Dzīvnieku līga un Amerikas Humānās asociācijas, kas vēlējās palielināt izpratni par mājdzīvnieku pārapdzīvotību. Visbeidzot, 2004. gadā Pasaules Spaiošanas diena tika pieņemta kā ikgadējs pasākums, kas notiek katra gada februāra pēdējā otrdienā.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Sterilēšana un sterilizācija ir svarīga atbildīgas mājdzīvnieku turēšanas sastāvdaļa, jo tā palīdz kontrolēt dzīvnieku populāciju. Katru gadu miljoniem nevēlamu kaķu un suņu tiek eitanāzēts, jo trūkst vietas patversmēs vai iespēju atgriezties mājās. No tā var izvairīties, sterilizējot vai sterilizējot kaķus un suņus, jo tas samazina viņu vēlmi un spēju vairoties un tādējādi samazina klaiņojošo dzīvnieku skaitu uz mūsu ceļiem. Sterilizācijai vai sterilizācijai ir arī vairāki veselības ieguvumi, piemēram, samazina noteiktu vēža un citu reproduktīvo slimību risku.
Veidi, kā atzīmēt Spay un Neiter Awareness mēnesi
Ir daudzi veidi, kā svinēt Spay un Neuter Awareness mēnesi, tostarp informētības palielināšana, izmantojot izglītojošas kampaņas, organizējot sterilizācijas/kastrācijas klīnikas vai pasākumus un ziedojot organizācijām, kas sniedz bezmaksas sterilizācijas/kastrācijas pakalpojumus. Varat arī mudināt savus draugus un ģimenes locekļus sterilizēt vai kastrēt savus mājdzīvniekus, sociālajos medijos izplatīt informāciju par Pasaules sterilizācijas dienu vai pat piedalīties līdzekļu vākšanas pasākumos dzīvnieku labturības organizācijām.
Cik mājdzīvnieku katru gadu nonāk patversmēs?
Vairāk nekā 6,5 miljoni mājdzīvnieku katru gadu nonāk patversmēs Amerikas Savienotajās Valstīs, un no tiem 3,2 miljoni tiek nonāvēti vietas trūkuma vai pārcelšanas iespēju dēļ. Tas ir satraucošs rādītājs, no kura varētu izvairīties, ja vairāk mājdzīvnieku īpašnieku uzņemtos atbildību par saviem mīļajiem dzīvniekiem un, kad tie kļūst pieauguši, tos sterilizētu vai kastrētu.
Bieži uzdotie jautājumi par sterilizāciju un sterilizāciju:
J: Vai ir droši sterilizēt vai kastrēt manu mājdzīvnieku?
A: Jā, tas ir drošs, un veterinārārsti to ļoti iesaka, jo tas palīdz saglabāt jūsu mājdzīvnieka veselību ilgtermiņā.
J. Vai pastāv kādi riski, kas saistīti ar mana mājdzīvnieka sterilizāciju vai sterilizāciju?
A: Tāpat kā jebkuras operācijas gadījumā, vienmēr pastāv komplikāciju risks, īpaši, ja dzīvniekiem tiek veikta anestēzija. Tomēr komplikāciju risks ir ļoti zems, taču pirms sterilizācijas/kastrācijas procedūras ir svarīgi konsultēties ar veterinārārstu un pārliecināties, ka jūsu mājdzīvnieks ir pietiekami vesels.
J: Kādā vecumā man vajadzētu sterilizēt vai kastrēt savu mājdzīvnieku?
A: Vislabāk ir konsultēties ar veterinārārstu par pareizo vecumu mājdzīvnieka sterilizācijai vai sterilizācijai, jo dažādām šķirnēm ir atšķirīgas vecuma prasības. Tomēr lielākajai daļai kaķēnu un kucēnu parasti ir jābūt vismaz sešus mēnešus veciem pirms sterilizācijas/kastrācijas.
J. Vai par mana mājdzīvnieka sterilizāciju vai sterilizāciju ir jāmaksā?
A: Jā, jūsu mājdzīvnieka sterilizācija vai kastrācija ir zināma. Tomēr daudzas dzīvnieku labturības organizācijas piedāvā bezmaksas un zemu izmaksu pakalpojumus Spay un Neuter Awareness mēnesī.
J. Kādas ir mana mājdzīvnieka sterilizācijas vai kastrācijas priekšrocības?
A: Jūsu mājdzīvnieka sterilizācija vai sterilizācija palīdz samazināt pārapdzīvotību, kā arī sniedz vairākus ieguvumus veselībai, piemēram, samazina noteiktu vēža un citu reproduktīvo slimību risku.
J: Vai es joprojām varu svinēt sterilizācijas un sterilizācijas mēnesi, ja nevaru atļauties sterilizēt vai kastrēt savu mājdzīvnieku?
A: Pilnīgi noteikti! Jūs joprojām varat nosvinēt šo svarīgo informētības mēnesi, sociālajos medijos izplatot ziņas par Pasaules Spaiošanas dienu, piedaloties līdzekļu vākšanas pasākumos dzīvnieku labturības organizācijām vai pat veicot brīvprātīgo darbu vietējā patversmē.
J: Vai kaķu un suņu mātītes ir jāsterilizē?
A: Ja neplānojat uzsākt audzēšanas programmu, kaķu un suņu mātītes ir ieteicams sterilizēt, lai novērstu pārapdzīvotību. Sterilizācija var arī samazināt reproduktīvās veselības problēmas.
J: Vai vīriešu kārtas kaķi un suņi ir kastrēti?
A: Jā, ir ieteicams sterilizēt visus vīriešu kārtas kaķus un suņus, lai samazinātu nevēlamas uzvedības un reproduktīvās veselības problēmu risku.
J: Vai tā ir taisnība, ka mājdzīvnieka sterilizācija vai kastrācija padarīs to slinku un resnu?
A: Nē, tas ir mīts. Mājdzīvnieka sterilizācija vai sterilizācija var palīdzēt samazināt viņa apetīti, kas var izraisīt svara zudumu, taču tas nepadarīs viņu slinku.
J: Vai sterilizācija vai sterilizācija maina mana mājdzīvnieka personību?
A: Nē, sterilizācija vai sterilizācija nemaina mājdzīvnieka personību, jo šīs procedūras tiek veiktas tikai veselības apsvērumu dēļ.
J: Vai tā ir taisnība, ka mājdzīvnieka sterilizācija vai sterilizācija padarīs to agresīvu?
A: Nē, tas ir mīts. Mājdzīvnieka sterilizācija vai sterilizācija var palīdzēt samazināt kaķu un suņu tēviņu agresiju, jo to parasti izraisa hormonu nelīdzsvarotība.
J. Vai sterilizācijas/kastrācijas dēļ mājdzīvnieki kļūst mazāk aktīvi?
A: Nē, sterilizācija vai sterilizācija neietekmē mājdzīvnieka aktivitātes līmeni. Faktiski tas var pat palīdzēt samazināt noteiktu slimību risku, kas nākotnē var izraisīt aktivitātes līmeņa pazemināšanos.
J. Vai pastāv kādi riski, kas saistīti ar pārāk ilgu gaidīšanu, lai manu mājdzīvnieku sterilizētu/kastrētu?
A: Jā, ja jūs pārāk ilgi gaidāt, lai veiktu mājdzīvnieka sterilizāciju/kastrāciju, pastāv paaugstināts risks saslimt ar reproduktīvo vēzi un citām slimībām.
Ko darīt, ja es nekad nesterilētu vai kastrētu savu suni?
Ja jūs nekad nesterilizējat vai sterilizējat savu suni, tas palielina veselības problēmu, uzvedības problēmu un mājdzīvnieku pārapdzīvotības risku. Nekastrēti suņu tēviņi biežāk klīst, meklējot dzīvesbiedru, kas var izraisīt kautiņus ar citiem dzīvniekiem un ievainojumus. Neapstrādātas suņu mātītes sakarst ik pēc sešiem mēnešiem un var piesaistīt nevēlamu suņu tēviņu uzmanību. Arī neapstrādātas kaķu mātītes biežāk pārdzīvo karstumu un bieži vien skaļi gaudo un smidzinās mājās, kas var radīt neērtības mājdzīvnieku īpašniekiem. Turklāt suņa nesterilēšana vai sterilizācija veicina mājdzīvnieku pārapdzīvotību un var novest pie tā, ka vairāk bezpajumtnieku nonāks patversmēs.
Ņemiet vērā, ka pirms mājdzīvnieka sterilizācijas/kastrācijas vienmēr jākonsultējas ar veterinārārstu, jo viņš var sniegt pielāgotus padomus atkarībā no šķirnes, izmēra un dzīvesveida. Turklāt, ja nevarat atļauties izmaksas, kas saistītas ar mājdzīvnieka sterilizāciju vai sterilizāciju, ir daudzas organizācijas, kas piedāvā bezmaksas pakalpojumus.
Visbeidzot, ir svarīgi atcerēties, ka sterilizācija un sterilizācija var palīdzēt samazināt nevēlamu kaķu un suņu skaitu mūsu kopienās, taču tam ir arī nepieciešami mūsu pastāvīgie centieni izglītot mājdzīvnieku īpašniekus par atbildīgu dzīvnieku turēšanu. Tāpēc, lūdzu, noteikti runājiet par šo svarīgo tēmu ar saviem draugiem un ģimeni un mudiniet viņus iesaistīties!
Secinājums
Spay and Neuter Awareness Month ir nozīmīgs notikums, lai veicinātu izpratni par mājdzīvnieku sterilizācijas un sterilizācijas nozīmi. Tā ir iespēja mums visiem rīkoties un darīt savu ieguldījumu, lai novērstu dzīvnieku pārapdzīvotību, veicinātu atbildīgu mājdzīvnieku turēšanu un nodrošinātu veselīgāku dzīvi mūsu mīļajiem dzīvniekiem. Tāpēc noteikti iesaisties šajā februārī un pievienojies kustībai!
